Nepietiekams kontrasts starp tekstu un fonu ir viens no šķēršļiem, kas visbiežāk parādās pieejamības skanēšanā, un tajā pašā laikā viena no viegli novēršamajām kļūdām. Tas notiek nepareizi, kad gaiši pelēks teksts atrodas uz balta fona, kad pogas ir redzamas tikai ar subtilu krāsu maiņu, vai kad viettūres teksts formulāra laukā kalpo kā vienīgais norādījums tam, kas jāaizpilda. Cilvēkiem ar redzes traucējumiem, kā arī ikvienam, kurš izmanto ekrānu spilgtā saulespusgalā, teksts tiek burtiski neleģīts.
WCAG 2.1, standarts, uz kuru atsaucas EN 301 549, nosaka AA līmenim minimālo kontrasta attiecību starp tekstu un fonu, uz kura tas atrodas: parasti 4,5 pret 1 parastajam tekstam un 3 pret 1 lielam tekstam un vadības elementiem, piemēram, pogām un formulāra robežām. Tas izklausās tehnisks, bet pamatā esošā ideja ir vienkārša: kontrasts nav estētisks izvēle, tas ir priekšnoteikums informācijas pārraidei.
Kur praksē notiek kļūdas
Kontrasta problēmas reti rodas ar nolūku. Tās tiek ieviestas caur korporatīvā stila izvēlēm, kas lielam, asam ekrānam dizaina studijā izskatās labi, bet parastam ekrānam parastam lietotājam tikko nepietiek. Gaiši pelēks pogas teksts uz pastel krāsu fona ir klasiskais piemērs. Tas pats attiecas uz saitēm, kuras var atpazīt tikai pēc krāsu atšķirības, bez pasvītrošanas vai cita vizuāla signāla, kā rezultātā cilvēki ar krāsu aklo neredz tās kā klikšķējamas.
Cits bieži atkārtots modelis ir suskart-statuss: poga, kura mierīgā stāvoklī ir pietiekama, bet peles kustības laikā mainās uz krāsu kombināciju, kas nav pārbaudīta. Arī kļūdu ziņojumi formulāros ir bieži pieļauta kļūda: sarkans teksts uz gaiši sarkana fona izskatās saskaņā ar korporatīvo stilu, bet bieži neatbilst prasītajai attiecībai. Kas ir uzkuriens, kā šādi šķēršļi izskatās savā vidē, var to redzēt dažu jautājumu laikā, kur atrodas jūsu vietne bez tam vispirms jāizveido konts.
Kāpēc automatizēta skenēšana to daļēji, bet ne pilnībā atrisina
Kontrasta attiecības ir labi maināmas automātiski: skenērs nolasa teksta un fona krāsu vērtības un aprēķina attiecību. Tas padara šo par vienu no retajiem WCAG kritērijiem, ko instruments var uzticami pārbaudīt. Tas, ko skenēšana neredzēs, ir kontrasts, kas rodas tikai pēc mijiedarbības, piemēram, nolaižamā izvēlne, padoms, kas parādās fokusā, vai statuss, kas kļūst redzams tikai pēc lietotāja darbības. Tas ir tieši tas, kāpēc katrā pārskatā norādīts, kura daļa ir pārbaudīta automātiski un kura daļa prasa manuālu novērtējumu; kontrasts ir automātiskās pārbaudes spēcīga puse, bet ne visa attēla.
Kā to strukturāli novērst
Visizplatītākais veids, kā šo problēmu ilglaicīgi novērst, ir kontrasta noteikšana projektēšanas sistēmas līmenī, nevis lapā pa lapai. Ja uzņēmuma korporatīvā stila pamattoņi jau tiek pārbaudīti attiecībā pret standartu to noteikšanas laikā, redaktoram vai izstrādātājam tas katru reizi no jauna nav jāpārbauda. Tas arī novērš to, ka jauna lapa, laicīga darbības baneris vai ārēji nopirkts vidžets neparedzami pasliktina kontrasta attiecību.
Turklāt ir bijis gudri kontrastam skaidri pievērst uzmanību pie katras vizuālās vietnes izmaiņas, nevis tikai sākotnējās nodobes laikā. Korporatīvās identitātes atjaunošana, jauna sezonas tēma vai pielāgots pogas stils var radīt problēmu, kura iepriekšējā versijā nebija. Pieejamība šajā ziņā nav atzīme, ko jūs vienreiz atzīmējat, bet uzmanības punkts, kas pavada uzturēšanu. Vairāk par to, kā šāda nepārtraukta pārbaude praksē darbojas, lasiet skaidrojums par to, no kurienes nāk novērtējums.
Visbeidzot, ir vērts nevis tikai skatīties uz minimālo normu, bet uz nodomāto mērķi: vai ikviens, pat ar mazāk ideāliem apgaismojuma apstākļiem vai vecākā ekrānā, var patiešām atšķirt tekstu un pogas. Bieži uzdotie jautājumi par šaubām, piemēram, vai logotipam vai dekoratīvam attēlam arī jāatbilst kontrasta prasībai, ir izstrādāti lapā ar atbildes uz jautājumiem, kas bieži atgriežas.
Vēlaties zināt, vai kontrasts un citi bieži atgriežošies šķēršļi pastāv arī jūsu vidē? Bezmaksas ātršauna sniedz pirmo norādi, un zināšanu banka ar tēmām, kas sakārtotas katrai situācijai parāda, kā šis jautājums ir saistīts ar pārējo pienākumu kopumu attiecībā uz Eiropas pieejamības direktīvu.