Kāpēc ekrānlasītājs neizlasa manus veidlapas laukus?

Kāpēc redzams marķējums ne vienmēr tiek skaitīts

Ekrāna lasītājs neizsaka formulāra lauku, ja tajā esošais marķējums nav programmēti saistīts ar šo lauku — teksts ir redzams ekrānā, bet pirmkodā trūkst atsauces, ko ekrāna lasītājs ir nepieciešams, lai marķējumu un lauku salīdzinātu. Tas parasti notiek tāpēc, ka marķējuma `for` atribūts neatbilst ievades lauka `id` atribūtam, marķējums neatrodas ap lauku formatējumā, vai tiek izmantots tikai aizstājvārds reālā marķējuma elementa vietā. Aculēkojam formulārs izskatās pilnīgi pareizs; ekrāna lasītājam lauks ir beznosaukums.

Šāda veida kļūdu lielākoties var noteikt automātiski: skenēšana parāda, vai marķējuma elements trūkst vai nav saistīts ar pareizo lauku, un vai lauku papildina tikai aizstājvārds, nevis marķējums. Ko skenēšana nenovērtē, ir tas, vai marķējuma teksts, kas tur ir, tiešām norāda, ko lauks prasa — marķējums ar tekstu "lauks 1" ir tehnisks pareizs, bet lietotājam nesniedz nozīmi. Šādu novērtēšanu joprojām veic cilvēks, pat ja pati saite ir pareiza.

Kur tas WCAG 2.1 ir norādīts

Šī prasība izriet no WCAG 2.1, pārbaudes sistēmas, kas praktiski nozīmē EN 301 549: kritērijs 1.3.1 (Info and Relationships) prasa, lai saistība starp marķējumu un tā lauku būtu programmēti dokumentēta un ne tikai vizuāli redzama, kritērijs 4.1.2 (Name, Role, Value) prasa, lai katram formulāra elementam būtu nosaukums, ko var nolasīt programmatūra — tostarp ekrāna lasītājs — un kritērijs 3.3.2 (Labels or Instructions) prasa, lai laukam vispār būtu marķējums vai instrukcija. Kopā šie trīs kritēriji nosaka, vai formulāra lauks kādam, kas izmanto ekrāna lasītāju, ir atpazīstams un lietojams.