Kāpēc ekrāna lasītājs nepareizi nolasa virsrakstus manā lapā?

Virsraksti trūkst vai ir nepareizā secībā

Ekrāna lasītājs parasti neatrod lapas virsrakstus, jo tie ir vizuāli formatēti kā virsraksti — lielāki, treknāki, cita krāsa —, bet kodā tie nav atzīmēti kā virsraksti. Ekrāna lasītājs nolasa lapas pamatstruktūru, nevis to, kā kaut kas izskatās. Ja vārds ir lielos treknos burtiem, bet kodā aiz tā nav virsraksta elementa (piemēram, h1, h2 vai h3), ekrāna lasītājs vienkārši nolasa vienkāršu teksta rindu un nesniedz informāciju par virsrakstu. Lietotājs, kurš ar tastatūru pārlec no virsraksta uz virsrakstu, lai ātri navigētu, var pilnībā palaidiet šo tekstu garām.

Arī nepareiza virsrakstu secība ir bieža problēma. Lapa, kas pāriet tieši no h1 uz h4, vai kurā h3 atrodas virs h2, dod ekrāna lasītājam izkropļotu priekšstatu par to, kā saturs ir strukturēts — daži lietotāji sagaida loģisku hierarhiju, lai nolēmtu, vai viņi vēlas atvērt kādu sadaļu vai to izlaist. Šī problēma nav atdalīta no citām lapas strukturālām kļūdām: līdzīgas problēmas rodas ar formas laukiem, kas nav pareizi nolasīti un ar fokusa pārlēcēm, navigējot ar tastatūru. Visos gadījumos ir runa par vienu un to pašu: vizuālais attēlojums ir pareizs, bet pamatā esošais kods, kuru izmanto ekrāna lasītājs, nav pareizs.

Kur tas atrodas WCAG: informācija un attiecības

Tas, ka struktūra ir programmiski atpazīstama — tātad kodā, nevis tikai vizuāli —, izriet no WCAG 2.1 panākumu kritērija par informāciju un attiecībām, vadlīnijas, uz kuras EN 301 549 praksē pamatojas. Tas, vai virsraksti faktiskā ir atzīmēti kā virsraksti un vai tie ir loģiskā secībā, ir kaut kas, ko automatizēta pārbaude lielākoties var identificēt; kas ir automātiskas skenēšanas priekšrocības un ierobežojumi ir būtisks atšķirums, jo skenēšana var redzēt virsraksta elementu esamību, bet ne vienmēr var novērtēt, vai izvēlētais izkārtojums lietotājam ir loģisks.