Vai automātiska pieejamības pārbaude var atrast visu?

Automātiskie skenējumi neietver cilvēka spriedumu

Nē, automātisks pieejamības tests neatrod visu. Šāds skenējums iziet lapas kodu cauri un identificē to, ko iespējams atpazīt automātiski: nepietiekamu krāsu kontrastu, attēlus bez alt atribūta, formas laukus bez etiķetes, trūkstošus lapas virsrakstus, nepareizu valodas iestatījumu, nepareizu virsrakstu struktūru. Tas ir būtiska daļa no EN 301 549 prasībām, un skenējums to pārbauda ātrāk un konsekventi nekā to darītu cilvēks.

Ko skenējums nevar novērtēt, ir nozīme. Attēlam var būt alt-teksts un tas joprojām var neprecīzi aprakstīt, kas uz tā attēlots. Pirkuma soļi var būt tehniski manipulējami ar tastatūru un tomēr nešķist loģiski, ar fokusa vadību, kas lec visos virzienos. Vai kļūdas paziņojums formā patiešu ir saprotams, vai video nepieciešami paraksti, kas atbilst tam, kas tiek teikts — tam nepieciešama persona, kas vēro un domā, nevis skripts, kas pārbauda HTML. Arī pieejamības overlay to neatrisina: tas uzliek slāni pāri lapai, kamēr pamatā esošā struktūra paliek nemainīga, un ekrāna lasītāji ar to bieži vien darbojas sliktāk. Neviens ziņojums, neatkarīgi no piegādātāja, nedrīkst apgalvot, ka sekmīgs skenējums pierāda, ka tīmekļa vietne pilnībā atbilst likumam.

Kur tas ir redzams: WCAG 2.1 un EN 301 549

EN 301 549, Eiropas norma, uz kuru norāda pieejamības direktīva, praksē nozīmē WCAG 2.1 AA līmeni. Daļa no tajā esošajiem veiksmības kritērijiem ir objektīva un automātiski pārbaudāma — piemēram, kontrastu attiecības var precīzi izmērīt. Cita daļa no tiem pašiem kritērijiem ir formulēta terminos, piemēram, "pietiekams" vai "loģisks", un tas pēc definīcijas prasa novērtētāju, kurš saprot kontekstu. Šis atšķirums nav disclaimer nekur apakšā, tas ir pašā normā.