Kas jāiekļauj pieejamības paziņojumā?

Obligāts saturs, brīva noformējuma

Pieejamības paziņojums apraksta, cik lielā mērā tiešsaistes veikals vai pakalpojums atbilst Eiropas pieejamības standartam, kuras daļas vēl neatbilst tam, un kā apmeklētājs var ziņot par šķērsli. Direktīva nosaka šo saturu — kas tajā jāietver — bet atstāj noformējumu brīvu: nav obligāta veidne ar noteiktiem virsrakstiem vai fiksētu izkārtojumu. Tas nozīmē, ka paziņojums var atrasties savā tīmekļvietnē, savā korporatīvajā stilā, ja vien tajā ietverti galvenie elementi: atbilstības pakāpe, zināmie trūkumi un komunikācijas veids.

Katrai valstij atšķiras galvenokārt valoda un, mazākā mērā, pieņemtā prakse attiecībā uz formātu. Vācijā šo dokumentu sauc Erklärung zur Barrierefreiheit un tas jāredakcē vācu valodā. Francijā tas ir déclaration d'accessibilité franču valodā. Beļģijā valoda ir atkarīga no valodu apgabala, ko apkalpo tiešsaistes veikals — holandiešu vai franču — un Beļģijas veikals bieži apkalpo abu valodu apgabalus vienlaicīgi, kas nozīmē, ka praksē nepieciešami divi paziņojumi, katrs attiecīgās vietnes versijas valodā. Nīderlandē to vienkārši sauc par pieejamības paziņojumu, arī šeit brīvā formā.

No kur tas seko no direktīvas

Tas, ka saturs ir Eiropas līmenī noteikts, bet forma katrai valstij ir brīva, izriet no Direktīvas (EU) 2019/882 uzbūves: direktīva harmonizē pašus pieejamības prasījumus — praksē EN 301 549 un WCAG 2.1 A līmenis — un atstāj ieviešanu, tostarp precīzu dokumentu, piemēram, paziņojuma, formu, katra dalībvalsts nacionālajā likumdošanā. Tas izskaidro, kāpēc pieejamības paziņojuma saturs visur ir vienāds, bet valoda un prakse atšķiras katrai valstij.