Kura uzraudzības iestāde atbild par manu tiešsaistes veikalu, ja es piegādāju vairākās ES valstīs?

Katrai dalībvalstij ir savs uzraudzības iestāde

Ja jūs piegādājat vairākās ES valstīs, praktiski jums ir darīšana ar vairākām uzraudzības iestādēm, nevis ar vienu Eiropas iestādi. European Accessibility Act ir direktīva: katra dalībvalsts pārvērš prasības savā tiesību aktos un norīko savu uzraudzības iestādi tirgum šo robežu ietvaros. Nīderlandē tas ir Autoriteit Consument & Markt, Vācijā — Marktüberwachungsstelle der Länder für die Barrierefreiheit (MLBF) Magdeburgā, Francijā — DGCCRF kopā ar ARCOM, un Beļģijā — Ekonomiskā inspekcija pie FOD Ekonomija. Tiešsaistes veikals, kas piegādā klientiem visās šajās valstīs, principiāli ietilpst katrā no šiem režīmiem vienlaikus, katrs ar savu likumu, savu sankciju maksimumu un savu paziņošanas maršrutu.

Tas attiecas uz uzraudzību un pārraudzību; tehniskā prasība aiz tā ir jebkurā gadījumā visur viena un tā pati. Visās 27 dalībvalstīs tiek pārbaudīts pret EN 301 549, praktiski WCAG 2.1 līmeni AA — tiešsaistes veikals, kas atbilst šai normai, principiāli tai atbilst arī katrā no šīm valstīm. Tas, kas atšķiras, nav norma, bet tas, kas notiek, ja vietne tai neatbilst: Vācijā oficiālais soda maksimums ar € 100 000 ir zemāks nekā pārējās trīs valstīs, bet tam pievienojas ātrāks kanāls caur konkurentiem un nozaru biedrībām, kas var sūtīt Abmahnung par negodīgu konkurenci. Francijā maksimums ar € 250 000 ir augstākais, kā arī interešu organizācijas, kas sūta paziņojumus par pārkāpumiem. Beļģijā piemēro maksimumu € 200 000 par katru pārkāpumu, nevis par lietu. Mikropņēmuma brīvības — mazāk nekā desmit darbinieki un ne vairāk kā divi miljoni eiro apgrozījuma — piemēro vienādi katrā no šīm valstīm, jo tas tieši izriet no direktīvas. Citām valstīm ārpus šīm četrām, piemēram, Spānijai, Itālijai vai Polijai, vēl nav pārbaudīts, kas ir uzraudzības iestāde un kādi sodi piemērojami; tie, kas tur piegādā, darīs labi, ja konsultēsies ar šīs valsts oficiālā avota materiāliem.

No kurienes tas izriet: direktīva un valstu implementācijas likumi

Tas, ka katra valsts norīko savu uzraudzības iestādi un paši aizpilda sodus, izriet no Richtlijn (EU) 2019/882 rakstura: direktīva nosaka mērķi un normu, bet palaida izpildi un pārraudzību dalībvalstīm. Nīderlandei tas ir izstrādāts Implementatiewet toegankelijkheidsvoorschriften producten en diensten, Vācijai — Barrierefreiheitsstärkungsgesetz, Francijai — Code de la consommation, un Beļģijai — ekonomiskajā tiesību kodeksā — četri atsevišķi likumi ar vienu un to pašu Eiropas normu kā kodolu.